Vēža ieņēmumu dienests. E-grāmata

Pēdējo divarpus gadu desmitu laikā valstiskās organizētās noziedzības vēzis ar savām metastāzēm ir cauraudis, pārņēmis un saēdis Latvijas valsts varu gan plašumā, gan dziļumā, no augšas līdz apakšai, valsti novedot uz visu veidu bankrota sliekšņa – ekonomiskā, finansiālā, demogrāfiskā, ideoloģiskā, tiesiskā, iekšējās un ārējās drošības.

Pirmā „VĒŽA” cikla grāmata ar nosaukumu „Iznireļi” ir veltīta vienai no vēža izpausmēm – nekrietnajai, liekulīgajai, savtīgajai un caurcaurēm pretvalstiskajai progresīvo iznireļu sugai. „Vēža ieņēmumu dienests” ir Lato Lapsas „VĒŽA” grāmatu cikla otrā grāmata, kas veltīta vienai konkrētai tā vēža metastāzei, kurš pārņēmis visu Latvijas valsts pārvaldi.

Šī grāmata, kas kļuva zīmīga ar to, ka pirmais kriminālprocess pret tās autoru tika sākts jau pirms grāmatas iznākšanas, spilgti un uzskatāmi parāda, cik sadarbīgi un saskaņoti valstiskās organizētās noziedzības vēzis darbojas dažādās struktūrās – šajā gadījumā ne tikai Valsts ieņēmumu dienestā, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un prokuratūrā. Tieši tāpēc jau organizēto noziedzību sauc par organizēto, - jo tā ir organizēta. Organizēta un piesegta visaugstākajā valstiskajā līmenī.

Ikvienam grāmatas „Vēža ieņēmumu dienests” lasītājam ir iespēja iepazīties ar visiem nozīmīgākajiem „desmitgades korupcijas nozieguma” krimināllietas materiāliem un secināt acīmredzamo – ka koruptās prokuratūras celtā oficiālā apsūdzība ir uz noklusēšanu, neizmeklētiem faktiem, sagrozītu informāciju un pat skaidriem meliem balstīta.

Grāmata „Vēža ieņēmumu dienests” lieliski noderēs tiem, kam ir gadījušās vai var gadīties jebkādas darīšanas ar Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestu un prokuratūru.

Visiem, kam palikušas jebkādas ilūzijas par šo iestāžu pārstāvju darbu, „Vēža ieņēmumu dienests” uz oficiālu dokumentu, liecību, protokolu un citu no sabiedrības slēptu kriminālprocesa materiālu pamata parāda un pierāda:

1) kā tieši Valsts ieņēmumu dienestā ir darbojies tā sauktais „pasūtījumu galds”,

2) kā tieši Valsts ieņēmumu dienestā un tā struktūrā – Nodokļu un muitas policijā pret „pasūtītajiem” vai vienkārši neīstajā vietā un laikā pagadījušamies cilvēkiem kriminālprocesi ir safabricēti, bet pret „vajadzīgajiem” cilvēkiem – izbeigti,

3) kā tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā valda pakalpīga, pat gandrīz vai verdziska attieksme pret ietekmīgiem un „vajadzīgiem” cilvēkiem un kādi „pakalpojumi” šajā iestādē viņiem tiek sniegti,

4) kā tieši kriminālprocesu pasūtīšanā un safabricēšanā ir bijusi iesaistīta pat visaugstākā Latvijas valsts amatpersona – valsts prezidents un kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās to „nepamanīt”,

5) kā tieši Valsts ieņēmumu dienests ir izmantots, lai izrēķinātos ar „nevēlamiem”, „kaitīgiem” un kaitinošiem cilvēkiem,

6) kā tieši Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir prettiesiski iejaucies vai mēģinājis iejaukties kriminālprocesos,

7) kā tieši Latvijas Republikas ģenerālprokurors, skaidri norādot uz iespējamiem koruptīviem motīviem, ir pieprasījis viņu jau iepriekš informēt par kriminālprocesiem, kas tiek gatavoti pret „skaļiem” cilvēkiem un uzņēmumiem,

8) kāda tieši ir bijusi Valsts ieņēmumu dienesta ikdienas netīrā „virtuve”.

Jau tradicionāli grāmatā izlasāms arī apjomīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierakstītu sarunu atšifrējums, - to vidū savā diezgan derdzīgajā ciniskumā izceļas divu Valsts ieņēmuma dienesta darbinieču ārkārtīgi atklāta saruna, kurā tiek pārrunāta visa šīs iestādes „virtuve”, un bēdīgi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa „lietišķās sarunas”.